DEODIUM LYRICS

1. I

Mūžīgs tas ir - iekšējais karš
Mūs glābs karstas sirdis,
Krūtīs dvēsele un gars

Murgu naktis un rēgi
Kas moka manu garu
Velk mani mūžīgā tumsā
Kurā man lemts ir pūt

Vai alksti guns?
Joda ķetna pretī stiepjas
No kaulainā pirkstu būra
Līst sarkankvēlošs ķets
Pie rīkles lien un ķeras
Pagāniskās mēlēs buras
Aizkapa balsī čukst

Vislielākajās šausmās sāksi tu
Savu dvēseli cienīt
Jo vien melnākajās naktīs var
Zvaigžņu stundās vērties

Pat slīkstot šai liesmu jūrā gars
Tavs nelokāms būs
Pat maldoties pa greiziem ceļiem tas
Vedīs mūs uz priekšu

2. II

Vai cilvēks to spēs?
Trausli ir mirkļi – tie zūd
Kā putekļus aizrauj vējš

Vienmēr cilvēku vajā
Bendes asmens smaka
Zem melnās maskas
Rēgaina skaitļu taka

Miegs ir grēks
Izvēles nav
Laiks ir galā
Nomods kauj

Neviens
Pagātni nespēj lasīt
Neviens
Nākotni nejaudā rakstīt

Tu mosties skaidrā jūlija ausmā
Un iemiedz tumšā decembra lauskā

Laika arkls moka
Cilvēka sapņi irst
Mosties dārgais draugs
Laiks doties un mirt

3. III

Skaņās gavilēs sauc
Rīklē smok balss
Paceļas nesaules kalns

Mūra pakājē cilvēki stāv
Veldzēties brīvību tie lūdz
Tas ir rožūdens rūgts
Mūra pakājē cilvēki stāv

Tornis pār torni ceļas
Aizēno skatu mocību zari
Kokos karājas rēgi un gari
Tornis pār torni veļas

Zemes galā apkārt kraukļa tumšs
Nezāles zelta vārpas dzēš
Cerību kaiva dardedzē sēž
Zemes galā apkārt kraukļa tumšs

Dūjas oglēs
Krauklis baltkvēlē mirdzēs

4. IV

Pekles svaru kausi līgo
Palikt, oglēs zust
Vai soli spert un dzīvot

Auksti sviedri pār manu miesu līst
Un domas prātu uz pusēm lauž
Tās šaudās kā lodes bez sava mērķa
Bet tad mana sirds balss acīs aizdegās

Lec
Lec
Uguns jau pie kājām svilst
Laika vairs nava
Dedz
Dedz
Tu sadegsi savā nožēlā
Ja bailēs sastingsi

Kā milzu ēna zemā gaismā krīt
Tā bailes mums pretī vīd

Kā milzu ēna zemā gaismā krīt
Tā bailes mums pretī vīd
Ja tikai redzētu to patieso seju
Skaidrs taptu šis ceļš
Un no važām gars brīvs

Ja tikai redzētu to patieso seju
Skaidrs taptu šis ceļš
Un no važām gars brīvs

Lec
Lec
Uguns jau pie kājām svilst
Laika vairs nava
Dedz
Dedz
Tu sadegsi savā nožēlā
Ja bailēs sastingsi

5. V

Vājprāts ir pagātnē dzīts
Nu senču gods un spars
Lai nāk mums līdz

Drūma nakts nāca
Sarkani lieti krita
Kad baltā ausma tos māks
Tad ļaudis no mežiem un gravām nāks
Pus gadsimtu indevi dzirdīja
Nāves un negoda mācība

Darbs ir kungs
Darbs ir svēts
Bet nekā tas nav vērts

Cilvēk jaunais - attopies!
Pretīm saulei pavērsies
Sārto miglu aizgaiņā
Plaukstas skalo sirdsapziņā

Par baltu velti
Tev nekas nenāksies
Tev būs pašam cīnīties
Cilvēk jaunais - attopies!

Darbs ir kungs
Darbs ir svēts
Bet nekā tas nav vērts

6. VI

Ikkatram nosalt būs
Nebēdziet
Aukstums paņems jūs

Kalna gāle cīruļvētrā zūd
Krūtīs uguns dziest
Un aukstos pelnus
Tos aiznes ziemeļvējš

Gaiss virmoja dzirkstošā sarmā
Stindzinošā klusumā
Cilvēce laidās nāves miegā

Ledainā miglā ietinas mežs
Kraukļi kā aizkauti krauc
Un maitu plēš

Pakājē saļimis un vārgs
Virsotni tam nesasniegt
Kā akmenī izkalts stāvs

Kalna gāle cīruļvētrā zūd
Krūtīs uguns dziest
Un aukstos pelnus
Tos aiznes ziemeļvējš

Kā dēļ mēs šeit degam?
Kad beidzot galvu celsim
Un uzvaras elpu tversim
Tad zilās liesmās mūs raus

Tūkstoš sala naktis
Mūžu par samaksu ņems
Bet mana dziesma vēl skan
Es pats esmu nakts

7. VII

Vecās rētas kvēlo
Elpo dziļi
Šodienas gaisu nežēlo

Svins nospiež asins jūru
Krūts smaga, nolaidiet buru
Kvēps ir sadegušais prāts
Dzeļ un nedzīst, ak nedzīst dziļā vāts

Pagātnē nākotni meklēt nav vērts
Svētku dziesmas caur asarām skan
Viss kas bijis sirdī ir man

Balti viļņi kā svētelis cēls
Atnes vasaru, dzīvi un nakti
(Mēs) svētā meža meita un dēls
Viršu debesis cauri miglai skati

Tur
Tu divas gaismas redzēsi
Uzvaras garu paņemsi

8. VIII

Kas krāts un glabāts,
Liets baltā sudrabā,
Tas viss atstāts atmatā

Nokritušās lapas
Jau nomaina zaļotne
Un zāle no jauna
Tiecas uz sauli

Sidraba lauki
Tukši stāv
Un skumjās apņem
Vecās mājas

Tās salīkušas stāv
Un zemē grimst
Aiz sevis atstājot
Skumjas un cerību

Gadiem cauri ejot
Tām saimnieku neredzēt
Tikai sauli lecam
Un rietam

Kas kādreiz
Vērtīgs ir bijis
Tas tagad pat nabagam
Nav vajadzīgs

Sidraba lauki
Sidrabā mirdz
Zem klajas debess
Tie sirgst

Nokritušās lapas
Jau nomaina zaļotne
Un zāle no jauna
Tiecas uz sauli







DEODIUM LYRICS