VELNEZERS LYRICS

1. Pašaprakts

Rudens beigās,
Kā rakstīts teikās,
Stāvot pļavas vidū.

Tava dzīve gar acīm skrien,
Līdz kam tu esi nonācis?

Sagaidi nakti,
Sagaidi kad raksi,

Skaties pret lietu,
Skaties kā mēness smietu.

Smiltīs rakts,
Klāt jau nakts.

Skaties pret lietu,
Skaties kā mēness smietu.

2. Ugunszīme

Pēc pāris notikumiem secinot,
Es agrāros gados netiku glābts.
Mana mirstīgā, vecatklājuma miesa,
Tika dēvēta par gļēvuli.

Jau no jaunības,
Esmu ievērojis rētu uz kakla,
Tieši pa vidu,
Kur katra ļauža drosme zūd.

Vecums nekad man nav liedzis sajust bēdas,
Vecums manā dzīvē nav bijis svarīgs.
Svarīgs ir laiks, kas kā malka stundās izdeg.
Pulkstenim smiltis pieber.

Tempus edax rerum
Nemo ante mortem beatus

3. Raganu Medības

Sanākam, tauta.
Ir burve ar atalgojumu uz pieres.
Raganu medības sākas.

Burve, saraudini cilvēci.
Spīganu, ceļ debesīs.

Stundām tiek dedzināta sārtā,
Ja neatstāsi visu aiz sevis,
Tavi pelni būs daļa no vēja brāzmas.

Ciema ļaudis skaļi gavilē,
Svētās ēkas pamalē,
Krēslai sasniedzot vakaru.

4. Svētīts Tiek Mirstīgais

Šī ticīgā cilvēka graustā,
Kur sapuvis šim saimniekam prāts
Svētīts tiek mirstīgais,
Krustu cirtis ozolā.

Nepareizs novērtē savas miesas devēju,
To, kas pat saredzams
Neticot saviem spēkiem,
Dzīvo tik ar rēgiem.

Pārāk vienkāršs sarežģītajam.

Domādams, ka cits pilda doto
Bezjēgā lietota inteliģence
Piedots, bet pats aizmirsts
Morāli atstāts nosists

Pats cilvēks kā staigājošs pergaments
Pats cilvēks sevi apraksta
Ja egoisma tev nav
Tu dzīvo tik ar rēgiem.

5. Ziemā Kalts Kaps

Tie pēdējie godi,
Kas nāks mums ik katram,
Kad nāve vāks ražu,
No aprīļa līdz martam.

Kad putenis,
Kad vējš un velnezers šalc.
Stāvu rāmi pēdējais stalts
Kā kaps zemē kalts.

Cerības mums nebija,
Kad zeme tika apklāta ar baltu.
Jānoķer mēness,
Nelaist to virs mums.

6. Meži Deg, Dūmi Kūp I

Patiesības dēļ tas tika pierakstīts,
Ka viņu cerības nogrima zemu,
Kad aiz ceriņiem un priedēm,
Liesmas cēlās augstu.

Viens pats koks kā sausa zāle deg kā tīrs spirts,
Uguns vairogs apklāj.
Stāvu stalts es bezcerīgs,
Meži deg un dūmi kūp.

Kā mēness pieauga,
Tā rītausmas pienākšana
Tika aizvietota
Ar pelēkiem mākoņiem,
Un rudens lietus zemi nav ilgi skāris.

Virs galvām,
Degošs mākonis spīdēja cauri,
Purpura krēslai.

7. Visu Lāstu Mantiniece

Kas šeit diez apmeties dzīvot
Simtgades skaitot?
Kas šeit diez skatījis kokus
Krītam un pa jaunam augam?
Visu lāstu mantiniece -
Sievišķīgā daļa tik kā dekoratīvs elements.

Pati neveiksme vēro veiksmīgos,
Vēro mirstīgo gaitas,
Vēro kā tiek dzīti kā aitas.

Pati neveiksme vēro laiku,
Kā tas acīs pretim skatās,
Un neļauj iet līdzi.

8. Meži Deg, Dūmi Kūp II

Pakļauts zemei,
Atrasts apbedīts
Klusi iekritis aizsaulē
Pārdzīvot viņam nebija ne jēgas

Kopš šīm mokām,
Katrs varenais,
Katrs dzīvespriecīgais,
Kā apmaldījies suns sēž.

Vietā, kur ziedi neplaukst,
Mans vājais ķermenis truli maldās.
Es nekad neaizmirsīšu to dienu,
Kad meži dega, dūmi kūpa.

9. Pēdējā Saule

No vējiem tika vēstīts vārds,
Ik viens uz zemes to zin.
Zīme tiek skaidri dota,
Ir klāt pēdējā saule.

Pēdējā (saule ir klāt),
Laiks pūt (mūžīgā tumsā).

Mātes un meitas navīgi klusas,
Tēvi un dēli uz ceļiem dieviem lūdz.
Nostājies pret siltajiem saules stariem,
Un gatavojies tūkstošgadei izmisuma.







VELNEZERS LYRICS